Ceļojums pa Zviedrijas Karaļa taku: mācības izturībai, vienkāršībai un dabas spēkam
Augusta izskaņā vienu nedēļu pavadīju aiz Polārā loka, dodoties pārgājienā pa vienu no Eiropas ikoniskākajām dabas takām – Karaļa taku jeb Kungsleden. Šis 110 km garais ceļš no Abisko līdz Nikkaluoktai piedāvā elpu aizraujošas augstkalnu ainavas, tundras plašumus un iespēju būt saskaņā ar dabu. Lai gan zviedri uzsver, ka taka ir pieejama visiem, pārgājiens ir patiesi izaicinošs, it īpaši lietainos un vējainos laikapstākļos, kas bieži pārsteidza mūsu grupu četras no piecām dienām.
Izturība un elastība: pārvarēt izaicinājumus
Ceļā saskāros ar nepieciešamību pārdomāt ikvienu soli. Takas akmeņainais un dubļainais reljefs liek koncentrēties uz to, kas notiek tieši tagad. Tāpat kā darbā, arī šeit neviens solis nedrīkst būt pārgalvīgs – šis pārgājiens māca būt uzmanīgam un izturīgam.
Visizaicinošākie bija stāvie kāpumi un brīži, kad vējš un lietus padarīja katru soli par grūtu pārbaudījumu. Tomēr šādos mirkļos izpratu, ka virzīšanās uz priekšu ir vienīgais veids, kā sasniegt mērķi. Tā ir izturība, kas prasa pašmotivāciju un sarunu ar sevi, turpinot soli pa solim.
Plānošana un koncentrēšanās uz būtisko
Karaļa takā viss, kas nepieciešams izdzīvošanai, jānes mugursomā. Tāpēc pirms ceļojuma īpaši pievērsos plānošanai – rūpīgi izvērtēju, ko ņemt līdzi. Somā bija viss pārtikas un ēdiena aprīkojums, guļammaiss un telts, drēbes un citas nepieciešamības.
Izvēlēties, ko nest un ko atstāt, līdzīgi kā profesionālajā dzīvē, mudina fokusēties uz būtisko un pieņemt lēmumus, kas atvieglos ceļu uz priekšu. Plānošanas procesā īpaši noderīgs bija tūrisma uzņēmuma Rover līdzi ņemamo mantu saraksts.
Vienkāršība un mazie mirkļi, kas dod spēku
Karaļa takā katrs mirklis pieprasa uzmanību un pieņemšanu jeb būšanu šeit un tagad. Ceļā novērtēju, cik daudz nozīmē vienkāršība – tīrs ūdens no kalnu upes, līdzgājēju atbalsts un mazie mirkļi, kas sniedz neizmērojamu gandarījumu.
Pārgājiena trešās dienas pievakarē grupas biedrs piedāvāja rupjmaizi ar speķīti, ko bija paņēmis līdzi no Latvijas un nesa vairākas dienas, un šī mazā maizes šķēlīte ar gaļas aizdaru kļuva par episki īpašu mirkli. Tāpat bija arī ar auksto ūdeni no kalnu strautiem. Vienkāršība slēpjas arī tādos mirkļos kā apmazgāšanās ledusaukstā kalnu upē, aiziet uz "krūmiem" vietā, kur īsti krūmu nav, vai prieks par vienkāršu, tīru tualeti.
Būt šeit un tagad: svinēt mazos panākumus
Karaļa taka ir arī par spēju dzīvot šajā brīdī. Katru dienu, soli pa solim, piedzīvoju kaut ko jaunu un izšķirošu. Otrajā dienā piedzīvojām dabas varenību – lietu un vēju, kas lika sajust, cik mazs ir cilvēks dabas priekšā. Trešajā dienā, veicot vissmagāko augšupeju, sajutu, cik būtiski ir dalīt izaicinājumus mazākos posmos un svinēt katru sasniegto soli. Šīs mazās uzvaras palīdzēja saglabāt motivāciju.
Izvēlēties savus mērķus
Pārgājiena piektajā dienā sapratu, ka vissvarīgākais ir ieklausīties savā ķermenī un pieņemt lēmumus, kas atbilst manām vajadzībām. Lai arī bija iespēja kāpt Zviedrijas augstākajā virsotnē – Kebnekaisē, pēc 2 km pastaigas nolēmu atgriezties bāzes stacijā sava kājas iekaisuma dēļ. Sapratu, ka mērķi jāsasniedz ar prātu un sirdi, nevis sacenšoties ar citiem vai spiežot sevi izpildīt vairāk, nekā iespējams. Manā gadījumā tas bija kaula plēves iekaisums, par ko uzzināju, kad atgriezos mājās.
Noslēgums un svinības
Sestā diena pienāca ar vieglumu – pateicoties helikoptera lidojumam, pēdējos 19 km šķērsoju ātrāk un saudzēju kāju. Finiša līnijā piedzīvoju patiesu gandarījumu par sasniegto, un svinības tika turpinātas Kirūnā, kur mūs sagaidīja pelnīta SPA atpūta, vakariņas, silta gulta un ziemeļblāzma, kas atspīdēja naksnīgajās debesīs. Šis bija ideāls noslēgums piedzīvojumam.
Vai es atgrieztos šajā ceļā? Laiks rādīs, domāju, ka ne tuvākajos trīs gados. Bet Karaļa taka man vēlreiz atgādināja būt šeit un tagad, novērtēt vienkāršību un paļauties uz sevi – mācības, kas attiecas arī uz profesionālo dzīvi un ikdienas izaicinājumiem.