MI radīta satura marķēšana – kas jāzina ikvienam, kurš izmanto mākslīgo intelektu?
Ja ikdienā izmantojat kādu no populārākajām mākslīgā intelekta (MI) platformām, piemēram, ChatGPT, Gemini, Claude vai Copilot, iespējams, esat pamanījuši pēdējā laikā publicēto informāciju par MI radīta satura marķēšanu.
No 2026. gada 2. augusta Eiropas Savienībā sāka piemērot Eiropas Savienības Mākslīgā intelekta akta jeb MI akta 50. pantā noteiktās pārredzamības prasības. Šo prasību mērķis ir veicināt caurskatāmību un palīdzēt cilvēkiem saprast, kad viņi mijiedarbojas ar mākslīgo intelektu vai sastopas ar MI radītu vai manipulētu saturu.
Te uzreiz varu nomierināt ikvienu, kurš savā ikdienā profesionāliem nolūkiem izmanto dažādas MI platformas – nav jāsāk marķēt pilnīgi viss saturs, kura tapšanā izmantots mākslīgais intelekts. Mums nav jāliek MI atzīme pie katra teksta, attēla vai sociālo mediju satura.
No 2026. gada 2. augusta nav jāmarķē viss saturs, kura tapšanā izmantots mākslīgais intelekts. MI akta 50. pants paredz pārredzamības prasības konkrētām situācijām, piemēram, dziļviltojumiem, noteiktam MI radītam tekstam par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem un cilvēku mijiedarbībai ar MI sistēmām.
Kad MI izmantošana ir jānorāda? Kad tas nav nepieciešams? Un ko jaunās prasības praktiski nozīmē cilvēkiem un organizācijām, kas MI jau izmanto savā ikdienas darbā?
Avots: Eiropas Komisijas vadlīnijas par MI radīta satura pārredzamību
Kāpēc Eiropas Savienība ievieš MI satura marķēšanas prasības?
Ģeneratīvā mākslīgā intelekta attīstība pēdējos gados ir bijusi ļoti strauja ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā. Teksta ģenerēšana ir viena no biežāk izmantotajām MI iespējām. Taču ar MI palīdzību dažu minūšu laikā iespējams radīt arī ļoti ticamus cilvēku attēlus, balsis un video.
Līdz ar tehnoloģiju pieaugošajām iespējām pieaug arī risks, ka auditorijai kļūst arvien grūtāk atšķirt autentisku saturu no mākslīgi radīta vai manipulēta satura.
Tieši tāpēc MI akta pārredzamības prasību pamatā ir nevis aizliegums izmantot mākslīgo intelektu, bet nepieciešamība noteiktās situācijās informēt cilvēku par tā izmantošanu. Īpaši būtiski tas ir situācijās, kurās MI radīts saturs var maldināt auditoriju, radīt nepatiesu priekšstatu par cilvēkiem vai notikumiem vai ietekmēt sabiedrības izpratni par tai nozīmīgiem jautājumiem.
Savās MI apmācībās redzu, ka līdz ar rīku plašajām iespējām mainās arī dalībnieku jautājumi. Ja vēl pirms gada galvenais bija saprast, ko ar MI iespējams izdarīt, tad tagad aizvien biežāk diskutējam par to, vai MI radītajam saturam var uzticēties, kurš par to uzņemas atbildību un vai auditorijai būtu jāzina, ka tā tapšanā izmantots MI.
Par mākslīgā intelekta izmantošanas riskiem, ētiku un reputācijas jautājumiem komunikācijā plašāk esmu rakstījusi Latvijas Asociācijas sabiedrisko attiecību profesionāļiem tīmekļvietnē.
MI apmācībās runājam ne tikai par mākslīgā intelekta radīta satura iespējām, bet arī par atbildīgu tā izmantošanu. Piemēram, vai MI radītu attēlu drīkst publicēt, kādi ir konkrētās MI platformas lietošanas nosacījumi un kas jāņem vērā autortiesību kontekstā.
Piemēram, veidojot vizuālo saturu ar MI palīdzību, ko publicēju tīmekļvietnēs, es rakstu, ka "saturs radīts ar MI palīdzību", "saturs radīts ar MI palīdzību, balstoties uz autores bloga rakstu", tādā veidā paskaidrojot arī satura kontekstu. Daļa MI platformu radītajam saturam jau automātiski pievieno rīka logotipu vai citu norādi par tā izcelsmi. Arī šādas norādes palīdz auditorijai saprast, ka satura tapšanā izmantots MI.
Vai tagad jāmarķē viss saturs, kura veidošanā izmantots MI?
Īsā atbilde – nē. Ja izmantojat mākslīgo intelektu kā palīgu satura veidošanā, jaunās MI akta prasības nenozīmē, ka automātiski jāmarķē ikviens šādi tapis materiāls.
MI var palīdzēt mums ģenerēt idejas, izveidot e-pasta vai raksta struktūru, saīsināt mūsu radītu tekstu, piedāvāt atbilstošākus virsrakstus, pārbaudīt formulējumus, tulkot, izlabot gramatiku, apkopot informāciju vai sagatavot pirmo melnrakstu.
Arī manā ikdienā MI jau sen nav tikai viens rīks tekstu ideju radīšanai un slīpēšanai. Atkarībā no uzdevuma es izmantoju dažādus MI risinājumus, piemēram, vienu rīku darbam ar tekstu, citu – informācijas meklēšanai, vēl citu – prezentāciju vai vizuālā satura veidošanai. Par to, kādus MI rīkus izmantoju savā ikdienā un kādiem uzdevumiem tie man noder, esmu rakstījusi iepriekš.
Īpaši svarīga cilvēka redakcionālā atbildība ir MI radīta vai manipulēta teksta gadījumā, ja tas publicēts ar mērķi informēt sabiedrību par tai nozīmīgiem jautājumiem. MI aktā šādiem tekstiem paredzēts izņēmums – atklāšanas pienākums nav piemērojams, ja saturu ir pārskatījis cilvēks vai ir bijusi redakcionāla pārraudzība un fiziska vai juridiska persona uzņemas redakcionālo atbildību par publikāciju.
Ko nozīmē cilvēka veikta pārskatīšana?
Cilvēka veikta pārskatīšana jeb redakcionālā kontrole sadarbībā ar jebkuru MI platformu nozīmē, ka MI var būt cilvēka asistents, bet atbildību par gala saturu uzņemas cilvēks.
Piemēram, es varu lūgt MI platformai palīdzēt izveidot raksta struktūru, lai saturs būtu saprotams auditorijai un piemērots arī meklētājprogrammām. Uzvednē norādu raksta tēmu, auditoriju un faktus, kurus vēlos atspoguļot. MI piedāvā savu versiju, bet es to pārlasu, pārstrādāju un papildinu ar savu pieredzi un kontekstu. Pārbaudu arī informācijas avotus un to ticamību. Tikai pēc tam saturs tiek publicēts.
Satura tapšanas procesu sadarbībā ar MI var attēlot vienkāršas formulas veidā: MI → melnraksts → cilvēka zināšanas → faktu pārbaude → pārstrāde → gala saturs.
Kādos gadījumos MI izmantošana ir jāatklāj?
Ir vairāki gadījumi, kuros noteikti ir jāatklāj, ka satura radīšanā izmantots MI.
Dziļviltojumi (deepfake) jeb maldinoši MI radīti attēli, audio un video
MI aktā īpaši uzsvērts dziļviltojumu (deepfake) saturs – MI radīts vai manipulēts attēls, audio vai video, kas līdzinās reāliem cilvēkiem, objektiem, vietām vai notikumiem un var radīt maldinošu iespaidu, ka redzamais vai dzirdamais ir autentisks.
Piemēram, ar MI iespējams izveidot video, kurā politiķis vai organizācijas vadītājs šķietami saka vārdus, kurus patiesībā nekad nav teicis, atdarināt reāla cilvēka balsi vai ievietot cilvēku notikumā, kurā viņš nekad nav piedalījies.
Šādās situācijās auditorijai ir jāatklāj, ka saturs ir mākslīgi radīts vai manipulēts.
Dziļviltojumi nav tikai MI akta jautājums. Organizācijām tie rada arī būtiskus reputācijas un krīzes komunikācijas riskus. Par deepfake, MI halucināciju un citiem MI izmantošanas riskiem komunikācijā plašāk rakstīju jau iepriekš.
MI radīti teksti par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem
Ņemot vērā, ka ar MI palīdzību visbiežāk tiek radīts tieši tekstuāls saturs, tad daudziem uzreiz rodas bažas, vai tiešām visi MI teksti ir jāmarķē.
Kā jau iepriekš minēju – nē!
Ir trīs kritēriji, kam jāpievērš uzmanība:
- saturs ir MI ģenerēts vai manipulēts;
- tas publicēts, lai informētu sabiedrību par sabiedrībai nozīmīgu jautājumu;
- nav notikusi cilvēka veikta pārskatīšana vai redakcionālā kontrole un neviens nav uzņēmies redakcionālo atbildību.
Ja izpildās visi šie nosacījumi, MI izmantošana ir jāatklāj.
Attēls radīts ar ChatGPT
Piemēram, ja kāda organizācija automātiski ģenerē un publicē ziņas par kādu sabiedrībai nozīmīgu jautājumu bez komunikācijas profesionāļa iesaistes, tad iztrūkst cilvēka veiktā pārskatīšana un saturs ir jāmarķē kā MI radīts.
Šis jautājums ir īpaši aktuāls arī priekšvēlēšanu periodos, kad sabiedrībai nozīmīgas informācijas aprite kļūst vēl intensīvāka.
MI čatboti un virtuālie asistenti
Arvien vairāk organizāciju savās tīmekļvietnēs ievieš MI sistēmas, piemēram, klientu apkalpošanas čatbotus. Ja cilvēks tieši mijiedarbojas ar šādu sistēmu, viņš ir jāinformē, ka sarunājas ar MI, ja vien tas jau nav acīmredzams.
Avots: Eiropas Komisijas vadlīnijas par pārredzamības pienākumiem
Kā ir ar MI radītiem attēliem?
Daudzi, izlasot šo rakstu, varētu padomāt: "Ja uzģenerēju attēlu ar MI, man obligāti publiski jānorāda, ka tas ir MI radīts." Taču tas nav tik vienkārši.
MI pakalpojumu sniedzējiem jeb platformām ir pienākums nodrošināt MI radīta un manipulēta satura mašīnlasāmu identificēšanu, bet publiskas atklāšanas prasības MI lietotājam ir īpaši noteiktas deepfake saturam.
Vai MI radīta ilustrācija ir jāmarķē?
Ja es uzģenerēju nereālu ilustrāciju "cilvēks strādā kopā ar robotu birojā" un izmantoju to bloga rakstam, tad tas nav maldinošs saturs, kas obligāti jāmarķē. Bet, ja es uzģenerēju Latvijas Valsts prezidenta fotoreālistisku attēlu, kurā viņš dara kaut ko tādu, kas realitātē nav noticis, tad tas ir dziļviltojums un jānorāda, ka saturs ir radīts ar MI palīdzību.
Vēlos arī uzsvērt, ka, veidojot un publicējot MI radītus attēlus, jāņem vērā ne tikai MI akta prasības. Atkarībā no konkrētā satura var būt jāvērtē arī autortiesības, personas tiesības uz savu attēlu, personas datu aizsardzība un citi tiesiskie aspekti. Īpaša piesardzība nepieciešama, ja MI radītajā attēlā tiek izmantota atpazīstama reāla persona.
Māksliniecisks, satīrisks un radošs saturs
Ja mēs vēlamies radīt māksliniecisku vai izklaidējošu saturu, arī šeit ir īpašs nosacījums – acīmredzami mākslinieciska, radoša vai satīriska darba gadījumā informācija jāsniedz piemērotā veidā, kas netraucē darba uztveršanai.
Kā praktiski norādīt, ka saturs radīts vai pārveidots ar MI?
Eiropas Komisija ir izveidojusi arī Eiropas Savienības MI satura ikonas – ikonas MI radīta vai modificēta satura identificēšanai. Komisija norāda, ka testos ikonas bija saprotamākas, ja tām pievienots arī teksta skaidrojums.
Te ir daži formulējumi, kurus var izmantot MI radīta satura marķēšanai:
"Attēls radīts, izmantojot mākslīgo intelektu."
"Attēls pārveidots, izmantojot MI."
"Video izmantota ar MI ģenerēta balss."
8 praktiskas situācijas – vai MI izmantošana jānorāda?
Līdzās MI aktā noteiktajām obligātajām prasībām organizācija var izvēlēties arī savu brīvprātīgo praksi MI izmantošanas atklāšanai. Tabulā apkopoju astoņas ikdienā sastopamas situācijas.
| Situācija | Vai jānorāda MI izmantošana? | Kāpēc? |
|---|---|---|
| ChatGPT, Gemini vai Claude palīdz sagatavot bloga melnrakstu, kuru autors pārstrādā | Parasti nē | Cilvēks veic redakcionālo darbu |
| MI palīdz uzlabot preses relīzes vai bloga raksta valodu | Parasti nē | MI izmantots kā darba rīks |
| MI ģenerē tekstu par sabiedrībai nozīmīgu jautājumu un tas automātiski tiek publicēts | Jā, ja izpildās 50. panta nosacījumi | Nav cilvēka pārskatīšanas vai redakcionālās atbildības |
| MI ģenerē abstraktu ilustrāciju blogam | Ne automātiski | Tā pati par sevi nav dziļviltojums |
| MI rada fotoreālistisku attēlu, kurā reāls cilvēks dara ko tādu, ko nav darījis | Jā | Dziļviltojums (deepfake) |
| MI klonē vadītāja balsi video | Jā, ja saturs atbilst deepfake definīcijai | MI radīts vai manipulēts audio |
| Tīmekļvietnē klientus apkalpo MI čatbots | Jāinformē par mijiedarbību ar MI | Interaktīva MI sistēma |
| Canva, Adobe vai cits rīks izmanto MI, lai modificētu vizuālo materiālu | Atkarīgs no rezultāta | Jāvērtē, vai rodas saturs, uz kuru attiecas prasības. Svarīgs ir rezultāts un izmantošanas konteksts, nevis tikai konkrētā rīka nosaukums |
Kāpēc organizācijām nevajadzētu aprobežoties tikai ar jautājumu "vai likums to prasa?"
MI jau ir kļuvis par mūsu profesionālās ikdienas daļu. Tāpēc jautājums vairs nav tikai par to, vai atļaut darbiniekiem izmantot MI platformas. Arvien būtiskāki kļūst jautājumi par to, kā MI izmantot atbildīgi un kad informēt auditoriju par tā izmantošanu.
Lai arī MI akts neprasa marķēt pilnīgi visu saturu, kura tapšanā izmantots MI, mums jādomā arī par sabiedrības uzticēšanos, organizācijas reputāciju un komunikācijas caurskatāmību.
MI neatceļ cilvēka atbildību – tas to pastiprina.
Katrā organizācijā būtu vērtīgi izstrādāt iekšējos MI lietošanas principus. Tajos var noteikt, kādas MI platformas darbinieki drīkst izmantot profesionālo pienākumu veikšanai, kādus datus tajās drīkst ievadīt un kādi MI izmantošanas veidi organizācijā nav pieļaujami.
Arī tad, ja konkrētajā situācijā nav juridiska pienākuma norādīt, ka ilustrācija radīta ar MI, organizācija var izvēlēties to darīt caurskatāmības un auditorijas uzticēšanās dēļ.
Tas pats attiecas uz prezentācijām. Piemēram, man patīk veidot prezentācijas slaidus pašai, bet pēc tam es šo informāciju iedodu vizualizēt kādai no MI platformām. Kad MI platforma no mana satura ir radījusi vizuālo materiālu – slaidu, infografiku vai ilustrāciju, es saglabāju platformas pievienoto logotipu vai norādi par MI izmantošanu.
Savā profesionālajā praksē esmu izvēlējusies iet soli tālāk par obligātajām prasībām – MI radītu vizuālo saturu parasti marķēju arī situācijās, kad tas nav obligāti nepieciešams.
Mūsdienās nav jākaunas, ka mēs izmantojam MI dažādu pienākumu veikšanai. Būtiskākais dienas beigās ir cilvēka atbildība par gala rezultātu. Manā gadījumā tas nozīmē sev pajautāt – vai varu MI radīto saturu izskaidrot savai auditorijai, vai esmu pārbaudījusi faktus un vai neesmu radījusi maldinošu informāciju?
Ko organizācijām darīt jau tagad?
Organizācijām, kuras vēl nav izstrādājušas iekšējos MI izmantošanas principus, piedāvāju septiņus soļus, ko sākt īstenot jau tagad, kad tiek piemērotas MI akta 50. pantā noteiktās pārredzamības prasības. Informēti darbinieki apzinātāk izmantos dažādas MI platformas savu profesionālo pienākumu veikšanā.
- Apzināt MI rīkus, ko darbinieki jau izmanto savā ikdienā, piemēram, ChatGPT, Gemini, Claude, Copilot, Canva, Adobe, attēlu, video un audio ģeneratorus u. c.
- Vienoties, kur MI drīkst izmantot patstāvīgi un kur nepieciešama cilvēka pārskatīšana.
- Definēt redakcionālo atbildību – kurš atbild par gala saturu un pieņem lēmumu par satura publicēšanu vai nosūtīšanu tālāk.
- Vienoties par MI radīta satura marķēšanu, tostarp situācijās, kad tā ir brīvprātīga.
- Īpaši izvērtēt attēlu, audio un video izmantošanu, ja tajos attēloti reāli cilvēki vai notikumi, ņemot vērā arī citus tiesiskos aspektus.
- Pārskatīt organizācijas čatbotus un virtuālos asistentus.
- Apmācīt darbiniekus, nevis tikai izsūtīt jaunu iekšējo kārtību.
MI izmantošana nemazina cilvēka atbildību
Jo vairāk ikdienas uzdevumu spējam deleģēt MI, jo svarīgāk kļūst izvērtēt, par ko joprojām atbild cilvēks.
MI nav tikai teksta radīšanas platformas un populārākā MI platforma ChatGPT. MI rada attēlus, prezentācijas, audio saturu, video, analizē datus, rada virtuālos asistentus un piedalās citos darba procesos.
Vadot MI apmācības, es vienmēr pievēršu uzmanību ne tikai tam, ko ar mākslīgo intelektu iespējams izdarīt, bet arī tam, kā to izmantot atbildīgi, kritiski izvērtējot rezultātu un uzņemoties atbildību par gala lēmumu un saturu.