Lielākais šķērslis nav tehnoloģijas: ko man iemācījuši pieaugušo apmācību dalībnieki

Pēdējo piecu gadu laikā man ir bijusi iespēja strādāt ar vairāk nekā 1500 pieaugušo apmācību dalībniekiem. Mēs kopā esam apguvuši Agile pieeju, digitālos sadarbības rīkus un pēdējā laikā arī mākslīgā intelekta risinājumus.

Lai gan sākotnēji šķiet, ka lielākais izaicinājums ir tehnoloģijas, mana pieredze rāda ko citu. Šajā rakstā dalos ar piecām būtiskākajām atziņām, ko man devušas pieaugušo apmācības.

Mans ceļš pieaugušo digitālo prasmju apmācībās

Piecu gadu laikā man ir bijusi iespēja strādāt ar vairāk nekā 1500 pieaugušo izglītības programmu dalībniekiem un dažādu organizāciju komandām un nozarēm, piemēram, pašvaldību, valsts iestāžu, nevalstisko organizāciju, kultūras un izglītības jomām, kā arī no dažādiem uzņēmumiem.

Turklāt katra no apmācību grupām ilgusi vismaz 10 nedēļas jeb ne tikai 3 astronomiskās stundas lekciju laiks, bet arī mājas darbu labošana, atgriezeniskās saites sniegšana par katru no darbiem. Dalībnieki paralēli lekcijām, darbiem, hobijiem, ģimenēm meklējuši un atvēlējuši laiku gan individuālajiem, gan komandu mājas darbiem, lai stiprinātu dažādas prasmes.

Šajā laikā kopā esam apguvuši dažādus digitālos sadarbības rīkus – gan individuālā un komandas darba organizēšanas rīkus, piemēram, Trello, Asana, ClickUp, Jira, Miro, gan rīkus, kuros sadarboties attālinātā darba kontekstā, kad katrs esam savā mājā, pilsētā, valstī – Google Workspace, Slido un citus. Kopš 2025. gada sākuma šim sarakstam pievienojušies arī mākslīgā intelekta rīki.

Jāatzīst, ka atziņu par šiem pieciem gadiem ir ļoti daudz, esmu augusi līdz ar dalībniekiem, visu laiku uzlabojot gan lekciju materiālus, gan savu pasniegšanas veidu, gan paralēli nirstot dziļāk digitālo rīku pasaulē.

Veidojot pieaugušo apmācību autorprogrammas, man noderējusi visa līdzšinējā profesionālā un mācību pieredze ne tikai no komunikācijas jomas, bet arī koučinga prasmes.

Tā kā mēs, cilvēki, esam tik dažādi, tad lielākās dzīves mācības man devuši kursu dalībnieki.

Daudzi no viņiem apmācību sākumā atzinuši, ka ar tehnoloģijām ir uz "jūs", baidās nospiest nepareizo pogu vai nav pārliecināti, vai spēs apgūt jaunas digitālās prasmes. Daudziem nav zināšanu angļu valodā un terminos, kas parādās šajos digitālajos rīkos.

Esmu centusies viņus atbalstīt, cik vien iespējams, protams, arī izaicinājusi, lai šie dalībnieki uzdrošinās spert pirmos soļus digitālajā pasaulē un kļūst konkurētspējīgāki darba tirgū.

Visi, kas uzdrošinājušies pārvarēt bailes, sākt darboties, ir bijuši spēcīgs iedvesmas avots ne tikai sev, bet arī citiem komandu dalībniekiem.

1. Tehnoloģijas nav lielākais šķērslis

Bieži vien mēs jau automātiski pieņemam faktu, ka galvenais izaicinājums ir sarežģītas tehnoloģijas – gan tad, ja mums jāiepazīst kāds digitālais sadarbības rīks, gan tad, ja jāsāk izmantot MI rīki vairāk par īsu jautājumu uzdošanas funkcijām.

Kāda no dalībniecēm kursa atsauksmē minēja:

"Kursa sākumā biju pārliecināta, ka digitālie rīki nav domāti man. Tagad ikdienā izmantoju Miro un MI rīkus savā darbā."

Mana līdzšinējā pieredze rāda citu kontekstu. Lielākais šķērslis parasti ir nedrošība, bailes un pārliecības trūkums par savām spējām.

Apmācību sākumā nereti dzirdu frāzes:

• "Es neesmu tehnoloģiju cilvēks."
• "Man tas viss ir pārāk sarežģīti."
• "Man nepatīk mācīties attālināti."
• "Tur viss ir angļu valodā, ko es nesaprotu."
• "Jauniešiem tas sanāk daudz vieglāk."

Taču, kad mācību procesā darbojamies kopīgi, gan parādot piemērus ar ekrānuzņēmumiem un tiešsaistes vidē, lūdzot dalībniekiem atkārtot šos soļus un dalīties ar savu rezultātu, pēc dažām stundām tie paši cilvēki jau veido uzdevumus Trello vidē, sadarbojas Miro tāfelēs, veido kopīgas prezentācijas Google Slides vai Canva platformās vai izmanto dažādus mākslīgā intelekta rīkus ideju ģenerēšanai.

"Labākie kursi ir tie, kas nevis vienkārši iemāca instrumentus, bet pilnībā pārslēdz domāšanu," pauž kāda kursu absolvente noslēgumā.

Reizēm dalībnieki man saka, ka ieleju prasmes ar karoti mutē jeb viņi jūtas droši, ka saņems atbalstu, ja pavaicās.

Vērojot šo dalībnieku progresu, es redzu un arī ticu, ka lielākā daļa cilvēku spēj apgūt digitālos rīkus daudz ātrāk, nekā paši tam notic. Galvenais ir ļauties procesam un darīt.

2. Digitālie rīki neatrisina problēmas komandas vietā

Vēl viena atziņa, kuru esmu novērojusi gandrīz katrā organizācijā vai komandā, ar kurām esmu darbojusies apmācību laikā – rīki paši par sevi nerada kārtību.

Dažkārt organizācijas cer, ka jaunas digitālās platformas ieviešana automātiski atrisinās komunikācijas vai sadarbības problēmas. Taču, ja nav vienotas pieejas darba organizēšanai, problēmas bieži vien tiek vienkārši pārceltas no viena rīka uz citu.

Vebinārā "Digitālie rīki ikdienas darbu plānošanai, pārraudzībai un komandu sadarbībai", ko vadīju Valsts Administrācijas skolas klientiem, es minu, ka Asana, Trello vai ClickUp, vai arī MI platformas nav brīnumnūjiņas, kas atrisinās visas komandu problēmas.

Tie ir tikai instrumenti, kas palīdz, ja komandā jau pastāv vēlme sadarboties, plānot darbu un vienoties par kopīgiem principiem.

Tādēļ līdz ar digitālajiem plānošanas rīkiem apmācību dalībniekiem es sniedzu vērtīgu kontekstu par komandu veidošanās stadijām, līderu vadības stiliem un komandas dalībnieku gatavību darbam, komandas disfunkcijām. Šīs tēmas palīdz paskatīties uz sevi un komandu un pieņemt lēmumu, kā darboties tālāk.

Arī viens no apmācību dalībniekiem novērtējumā ir minējis:

"Agile metodes un digitālie rīki palīdz uzlabot reālus darba procesus, nevis paliek tikai teorijas līmenī."

Protams, katrā komandā ir jābūt vienam kolēģim, kurš gatavs uzņemties mentora lomu digitālo rīku apmācību atbalstā kolēģiem gan pacietīgi rādot, skaidrojot, gan paturot roku, ja tas nepieciešams.

3. Cilvēki nevēlas vairāk rīku – viņi vēlas strādāt vienkāršāk

Vadot apmācības un seminārus, mana pieeja ir dažāda, jo ir apmācību dalībnieki, kur vēlas apgūt pēc iespējas vairāk digitālo platformu iespēju, bet ir tādi, kuriem tikai jāsaprot pamatprincipi, tad jau varēs izmantot jebkuru līdzīgu platformu.

Vairums apmācību dalībnieku vēlas saprast, kuri digitālie rīki patiešām palīdzēs ikdienā. Un mūsdienās izvēles iespēju tiešām ir ļoti daudz, tikai jāspēj vēsu prātu saprast, kas ir noderīgākais katram no mums individuāli un mūsu komandām.

Tieši tādēļ viens no biežākajiem jautājumiem apmācībās ir:

"Ar ko man sākt?"

Un tas ir pilnīgi saprotami. Vairums dalībnieku nevēlas kļūt par visu rīku ekspertu. Cilvēki vēlas strādāt efektīvāk, ietaupīt laiku un samazināt ikdienas haosu.

"Vairāk struktūras ne vienmēr nozīmē mazāk brīvības. Izmantojot piemērotas Agile metodes, iespējams strādāt ne tikai efektīvāk, bet arī daudz mierīgāk," uzskata kāda no kursu absolventēm.

Ja dalībnieki izprot, piemēram, kā darbojas viena projektu un komandu vadības plānošanas un kopsadarbības platforma, tad jau būs vienkārši iepazīt un sadarboties arī citās platformās.

To pašu var attiecināt uz MI rīkiem un principiem – ja iepazīt vienu pamatmodeli, principus, uzvedņu veidošanas kontekstu, tad atliek tikai eksperimentēt pārējos MI rīkos.

4. Attālinātā sadarbība ir prasme, ko var iemācīties

Ik pa laikam no apmācību dalībniekiem, kaut arī visi kursi notiek attālināti, saņemu iebildumus, ka ir grūti sadarboties attālināti, kursa laikā viņi maina savas domas.

"Sākumā šķita, ka attālināti sadarboties komandā būs neiespējami, bet kursa beigās tas jau bija kļuvis par ikdienu," uzsver kāda no kursu absolventēm.

Protams, pandēmijas laikā digitālie rīki daudzām organizācijām kļuva par nepieciešamību, bet ne visi ļāvās un tos apguva. Ne visi iemācījās pilnvērtīgi darboties hibrīdā darba komandās.

Ņemot vērā manu pašu pieredzi gan darbā dažādos projektos, gan apmācību vadīšanā, es arvien biežāk redzu, ka attālināta sadarbība kļūst par normālu darba organizācijas sastāvdaļu.

Daudzi apmācību dalībnieki, kuri sākotnēji nejutās droši attālinātajā vidē, šodien veiksmīgi organizē tiešsaistes tikšanās, sadarbojas kopīgos dokumentos un koordinē projektus ar kolēģiem dažādās vietās. Aizvien vairāk dalībnieku iemācās sadarboties projektu vadības platformās un atzīst, ka ir ērti, pārredzami un ietaupa komunikācijas pārpratumus.

Tas vēlreiz apliecina, ka digitālās prasmes var iemācīties, galvenais, lai ir drosme sākt soli pa solim, lai ir pareizie mentori blakus, kuri atbalstīs mirkļos, kad nezini, kuru pogu nospiest, ka ik pa laikam turpinām uzdrīkstēties un attīstīt klāt citas digitālās prasmes.

Digitālās prasmes mums katram ir iespējams attīstīt soli pa solim, uz tām noteikti var attiecināt saukli "Mūžu dzīvo, mūžu mācies!"

5. Mākslīgais intelekts nav tik atšķirīgs, kā sākumā šķiet

Pēdējā pusotra gada laikā lielu daļu manis vadīto apmācību veido arī mākslīgā intelekta rīki. Interesanti, ka cilvēku reakcijas ir ļoti līdzīgas tām, kuras savulaik dzirdēju par Trello, Miro vai Google Slides iespējām.

Sākumā vairākumam dalībnieku ir bažas, neziņa un piesardzība. Pēc tam jau viņi atveras, sāk uzticēties un seko eksperimenti, pirmie panākumi un atklājums, ka tehnoloģijas var būt daudz pieejamākas, nekā sākumā šķitis, ka tās var izmantot daudz plašāk par vienkāršu jautājumu-atbilžu iegūšanu.

Kāda no kursa absolventēm uzsver:

"Pēc kursa mākslīgais intelekts man kļuva par vērtīgu partneri ideju ģenerēšanā un procesu strukturēšanā."

Es uzskatu, ka mākslīgā intelekta ieviešanā svarīgākais nav apgūt visus pieejamos rīkus un dzīvot FOMO (Fear of missing out) sajūtās. Būtiskāk ir saglabāt zinātkāri un vēlmi turpināt mācīties.

Digitālie rīki attīstās katru dienu. Arī mums, kuri šajos rīkos jūtas kā zivis ūdenī, ir jaunatklājumi. Reizēm izmaiņas seko pat vadīto lekciju laikā, kas pirms pāris stundām vēl nebija pieejams, bet tagad pēkšņi parādās vai pazūd.

Mēs dzīvojam ātruma un elastības laikmetā, tādēļ līdz ar tehnoloģiju iepazīšanu, izmantošanu iemācāmies pielāgoties konkrētajam mirklim.

Mācīšanās sākas ar pirmo soli

Strādājot ar pieaugušo apmācību grupām, es tomēr teiktu, ka cilvēkus neaptur tehnoloģijas. Viņus daudz biežāk bremzē pārliecība, ka viņi nespēs kaut ko izdarīt.

Bailes, ka neizdosies. Ka nebūs kāds, kas pasaka priekšā, kas jādara tālāk.

Es ticu, ka neatkarīgi no vecuma, amata vai iepriekšējās pieredzes, cilvēki spēj apgūt jaunus digitālos rīkus, pielāgoties pārmaiņām un atrast sev piemērotāko veidu, kā strādāt digitālajā vidē.

Dažreiz viss, kas mums ir nepieciešams, ir spert pirmo soli. Un svarīgs ir blakus cilvēks – mentors, kurš palīdz noticēt, ka tas ir iespējams, iedrošina mūs.

Ja arī jūsu komandā aktuāla digitālo prasmju attīstīšana, Agile pieeja vai mākslīgā intelekta izmantošana ikdienas darbā, aicinu iepazīties ar manām apmācību programmām.